Ceļvedis
Ārvalstu valūtas pārrēķins konsolidācijā: 21. SGS piemērs
Ja meitasuzņēmuma funkcionālā valūta atšķiras no grupas noformēšanas valūtas, tā finanšu pārskati pirms konsolidācijas ir jāpārrēķina. Šajā ceļvedī izskaidrota 21. SGS pieeja ārvalstu darbībām un izstrādāts vienkāršs piemērs.
Atjaunināts · 9 min. lasīšanai · Conso 360
Galvenais
- Aktīvi un saistības tiek pārrēķinātas pēc pārskata datuma slēgšanas kursa.
- Ieņēmumi un izdevumi tiek pārrēķināti pēc darījumu datuma kursiem; vidējais kurss ir pieņemams, ja kursi būtiski nesvārstās.
- Pamatkapitālu un pirms iegādes uzkrāto pašu kapitālu parasti saglabā pēc vēsturiskajiem kursiem.
- Radušās valūtas kursu starpības tiek atzītas pārējos apvienotajos ienākumos un, atsavinot ārvalstu darbību, pārklasificētas uz peļņu vai zaudējumiem.
Funkcionālā un noformēšanas valūta
21. SGS nošķir funkcionālo valūtu – galvenās ekonomiskās vides, kurā uzņēmums darbojas, valūtu – no noformēšanas valūtas, kurā grupa sniedz finanšu pārskatus. Katrs uzņēmums funkcionālo valūtu nosaka pēc saviem apstākļiem, piemēram, pēc valūtas, kas galvenokārt ietekmē tā pārdošanas cenas un izmaksas.
Pārrēķins uz noformēšanas valūtu ir konsolidācijas solis. Tas atšķiras no ārvalstu valūtas darījumu pārvērtēšanas uzņēmuma iekšienē, piemēram, eiro uzņēmuma debitoru parāda ASV dolāros, kur kursu starpības tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.
Šis ceļvedis neaptver meitasuzņēmumus hiperinflācijas ekonomikās, uz kuriem attiecas 29. SGS un īpašas 21. SGS prasības.
Kurš kurss tiek piemērots kuram postenim
| Postenis | Kurss | Pamatojums |
|---|---|---|
| Aktīvi un saistības | Pārskata datuma slēgšanas kurss | 21. SGS 39.(a) |
| Ieņēmumi un izdevumi | Darījumu datuma kursi vai vidējais kurss kā tuvinājums | 21. SGS 39.(b), 40. |
| Nemateriālā vērtība un patiesās vērtības korekcijas iegādē | Slēgšanas kurss, kā ārvalstu darbības aktīvi un saistības | 21. SGS 47. |
| Pamatkapitāls un rezerves pirms iegādes | Vēsturiskais kurss | Ierasta prakse; 21. SGS nenosaka kursu pašu kapitāla posteņiem |
| Nesadalītā peļņa pēc iegādes | Uzkrātie pārrēķinātie rezultāti | Izriet no katra gada peļņas pārrēķina |
Vidējais kurss ir tikai tuvinājums. Ja periodā kursi būtiski svārstās, saskaņā ar 21. SGS 40. punktu vidējais kurss nav piemērots, un ir vajadzīgi darījumu datuma kursi vai īsāki vidējošanas periodi.
Kāpēc rodas pārrēķina starpība
Tā kā bilance tiek pārrēķināta pēc slēgšanas kursa, bet sākuma pašu kapitāls un gada rezultāts – pēc citiem kursiem, pārrēķinātā bilance pati par sevi nav līdzsvarā. Starpībai ir divi galvenie avoti:
- Sākuma neto aktīvi, kas pagājušajā gadā pārrēķināti pēc iepriekšējā slēgšanas kursa, tagad tiek pārrēķināti pēc jaunā slēgšanas kursa.
- Gada peļņa, kas pārrēķināta pēc vidējā kursa, ietilpst neto aktīvos, kas pārrēķināti pēc slēgšanas kursa.
21. SGS 39.(c) punkts prasa šīs starpības atzīt pārējos apvienotajos ienākumos. Tās uzkrājas atsevišķā pašu kapitāla komponentē, ko parasti sauc par pārrēķina rezervi.
Izstrādāts piemērs
Mātesuzņēmums, kas pārskatus sniedz eiro, gada sākumā dibina Zviedrijas meitasuzņēmumu ar pamatkapitālu SEK 11 000. Tā funkcionālā valūta ir Zviedrijas krona. Kursi norādīti kā SEK par EUR: 11,00 akciju emisijas un perioda sākuma datumā, vidēji 11,30 gadā un 12,00 pārskata datumā. Meitasuzņēmums nopelna SEK 2 260 peļņu un gada beigās tam ir aktīvi SEK 18 000 un saistības SEK 4 740.
| Postenis | SEK | Kurss | EUR |
|---|---|---|---|
| Aktīvi kopā | 18 000 | 12,00 (slēgšanas) | 1 500 |
| Saistības kopā | (4 740) | 12,00 (slēgšanas) | (395) |
| Neto aktīvi | 13 260 | 1 105 | |
| Pamatkapitāls | 11 000 | 11,00 (vēsturiskais) | 1 000 |
| Gada peļņa | 2 260 | 11,30 (vidējais) | 200 |
| Pārrēķina rezerve | (95) | ||
| Pašu kapitāls kopā | 13 260 | 1 105 |
Pārrēķina rezerve EUR (95) ir izlīdzinošā summa, un to var precīzi izskaidrot: sākuma neto aktīvi SEK 11 000 pēc kursa 11,00 ir EUR 1 000, bet pēc kursa 12,00 – EUR 916,7, starpība EUR (83,3). Peļņa SEK 2 260 pēc vidējā kursa ir EUR 200,0, bet pēc slēgšanas kursa – EUR 188,3, starpība EUR (11,7). Kopā EUR (95,0).
Krona pret eiro kļuva vājāka, tāpēc grupas ieguldījuma Zviedrijā vērtība eiro samazinājās. Šie zaudējumi tiek atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, nevis peļņā vai zaudējumos.
Mazākuma daļa
Ja meitasuzņēmums nepieder pilnībā, pārrēķina starpība tiek sadalīta. 21. SGS 41. punkts prasa mazākuma daļai attiecināmo daļu attiecināt uz to. Ja piemēra mātesuzņēmumam piederētu 80 %, EUR (76) tiktu grupas pārrēķina rezervei un EUR (19) – mazākuma daļai.
Kas notiek atsavināšanas gadījumā
Pārrēķina rezerve nav pastāvīga. Kad grupa atsavina ārvalstu darbību, 21. SGS 48. punkts prasa ar to saistītās uzkrātās kursu starpības pārklasificēt no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā daļu no atsavināšanas peļņas vai zaudējumiem. Daļējai atsavināšanai un kontroles zaudēšanai nepieciešama rūpīga analīze saskaņā ar 21. SGS 48.A–48.D punktu.
Biežākās kļūdas
- Pamatkapitāla un cita pašu kapitāla pārrēķins pēc slēgšanas kursa, kas noslēpj pārrēķina starpību.
- Pārrēķina starpības atzīšana peļņā vai zaudējumos, nevis pārējos apvienotajos ienākumos.
- Gada vidējā kursa izmantošana gadā ar lielām valūtas kursu svārstībām.
- Kursu izteiksmju jaukšana, piemēram, SEK par EUR vienā lapā un EUR par SEK citā.
- Gaidas, ka grupas iekšējo aizdevumu kursu starpības konsolidācijā pazudīs. Saskaņā ar 21. SGS 45. punktu tās paliek konsolidētajā peļņā vai zaudējumos, ja vien aizdevums nav daļa no neto ieguldījuma ārvalstu darbībā (21. SGS 32. punkts).
Pēdējais punkts bieži izskaidro, kāpēc savstarpējie atlikumi netiek izslēgti bez starpībām; skatiet mūsu ceļvedi par savstarpējo darījumu izslēgšanu.
Kā pārrēķinu veic Conso 360
Conso 360 katram kontam tiek piešķirts slēgšanas, vidējā vai vēsturiskā kursa veids, tāpēc katrā periodā tiek piemērota tā pati pieeja. ECB atsauces kursus var sinhronizēt automātiski, pārrēķina starpības tiek grāmatotas atsevišķā pārrēķina rezerves kontā, un trūkstošs kurss aptur konsolidācijas palaidienu, nevis rada nepamanāmu kļūdu. Katra uzņēmuma funkcionālās valūtas noteikšana paliek jūsu lēmums. Vairāk par SFPS konsolidāciju Conso 360.
Šis ceļvedis ir vispārīga informācija finanšu speciālistiem, nevis grāmatvedības, nodokļu vai revīzijas konsultācija. Piemērojiet to savai situācijai kopā ar saviem konsultantiem un revidentiem. Atsauces uz standartiem ir saskaņā ar SGSP izdotajiem SFPS.